Jaunākās aktivitātes projekta “Uz tālizpēti balstīta meža riska faktoru uzraudzības sistēma (ForestRisk)” ietvaros, vienošanās ar CFLA Nr. 1.1.1.1/21/A/040

21.07.2022 kopā ar projekta partneriem no Elektronikas un datorzinātņu institūta un LVMI “Silava” devāmies ar meža pētniecību saistītā izbraukumā uz meža monitoringa parauglaukumu, kas atrodas Valgundes pagastā. LVMI “Silava” kolēģi detalizēti iepazīstināja visus dalībniekus ar tādām nacionālo meža monitoringa aktivitātēm kā meža resursu statistiskā inventarizācija, kas ietver parauglaukumu apsekošanu dabā, koksnes resursu pārmērīšanu, zemes lietojuma veida novērtēšanu, I un II līmeņa meža monitoringu, koku vainagu stāvokļa ikgadējo novērtēšanu parauglaukumos, meža kaitēkļu un slimību (meža biotisko risku) monitoringu u.c. aktivitātes. LVMI “Silava” darbinieki papildus detalizētas informācijas sniegšanai arī demonstrēja dažādus mērinstrumentus un tehnoloģijas, kas ikdienā tiek izmantotas meža monitoringa veikšanai un regulārai lauka datu uzkrāšanai. Izbraukuma laikā tika veikti arī divu dažādu dronu lidojumi aktuālo meža datu iegūšanai.

Dalība hakatonā - mākslīgais intelekts meža veselībai (AI for Earth 2 - Forest Health)

Projekta “Uz tālizpēti balstīta meža riska faktoru uzraudzības sistēma (ForestRisk)” (vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru Nr. 1.1.1.1/21/A/040) ietvaros, meklējot labākos risinājumus paaugstināta mitruma vietu noteikšanai mežā, SIA "Baltic Satellite Service" izmanto iespēju jaunu ideju izpētei un iegūšanai, piedaloties ar šīs problēmas iespējamo risinājumu meklēšanu starptautiskā hakatonā.

Arī interesentiem no Latvijas ir iespēja pieteikties dalībai hakatonā līdz 19.jūnijam un kopā ar datu zinātniekiem nmeklēt risinājumus šai problēmai. 

Papildus informācija un iespēja pieteikties dalībai hakatonā šeit: 

https://www.fruitpunch.ai/challenges/ai-for-earth-2-forest-health

Projekta budžets: 431 726 EUR

Projekta izpildes laikaposms: 2022.g. 1.marts – 2023.g. 30. novembris

SIA Baltic Satellite Service sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava” realizē ForestRisk projektu.

Meža īpašniekiem ir nepieciešama agrīna meža stresa noteikšana, lai ātri pieņemtu lēmumus par
nepieciešamajiem pasākumiem tā cēloņu novēršanai vai stresa izraisītāju izplatības novēršanai. Lielu mežu platību īpašnieki regulāri veic uzraudzību, lai pārbaudītu meža stāvokli. To galvenokārt veic ar in-situ pārbaudēm, kas ir dārgas un ierobežotas analizējamo parauglaukumu apjoma ziņā. Šo iemeslu dēļ meža stress daudzos gadījumos tiek atklāts pārāk vēlu, izraisot nopietnākus postījumus un ar tiem saistītos zaudējumus. Strauji attīstošos attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana ļautu samazināt pārbaudes izmaksas un sniegt tūlītēju informāciju par visu meža resursu stāvokli. Projektā ierosinātā pieeja ir veikt virspusēju meža teritoriju analīzi, pamatojoties uz brīvi pieejamiem satelītu (Sentinel-1 un Sentinel-2) datiem, lai noteiktu reģionus, kuri ir pakļauti stresa faktoriem, kam seko šo teritoriju rūpīga analīze, apkopojot augstas izšķirtspējas datus, kas iegūti, izmantojot dronus, un to apstrādi, izmantojot speciālus programmatūras rīkus.

Woodstock projekta noslēguma seminārs

https://www.edi.lv/projects/satelitdatos-balstita-jauna-mezaudzes-krajas-novertesanas-tehnologija-woodstock/

Visi interesenti, kas nevarēja seminārā piedalīties, laipni aicināti noskatīties tā ierakstu.

Ja Jums rodas jautājumi un nepieciešama papildus informācija, lūdzam sazināties ar Ilzi Bargo pa tālr. 29284989 vai e-pastu [email protected]  

Woodstock projekta noslēguma seminārs

2022. gada 28. februārī plkst.10:00 Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) un SIA “Baltic Satellite Service”(BSS) aicina Jūs uz tiešsaistes semināru par ERAF projektā „Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)” Nr. 1.1.1.1/18/A/165 sasniegtajiem rezultātiem. Projekta mērķis ir izstrādāt izmaksu efektīvu tehnoloģiju koksnes krājas novērtēšanai mežā, kas izmantotu tikai arvien plašāk pieejamos augstas izšķirtspējas optiskos un radara satelītdatus.

Semināra programma.
10:00 – 10:20 “WoodStock projekta galvenie rezultāti” (I.Mednieks, EDI).
10:20 - 10:40 “Krājas noteikšana, izmantojot regresijas metodes” (L.Gulbe, EDI).
10:40 - 11:10 „Latvijas mežos valdošo koku sugu krājas noteikšana, izmantojot LiDAR, aerofoto un satelītu stereo attēlus (pēc koka augstuma un CHM augstumu
metrikām)” (G.Goldbergs, EDI).
11:10 - 11:30 “Mežaudzes krājas novērtēšana, izmantojot Sentinel-2, LiDAR un inventarizācijas datus” (J.Siņica-Siņavskis, EDI).
11:30 – 12:00 “Projektā izstrādātā programmatūra (ar demonstrāciju)” (A.Grišanovs, BSS).

Laipni aicināti visi, kam interesē iespējas izmantot tālizpētes datus mežu apsaimniekošanā.

Lūdzam dalībniekus reģistrēties šeit: https://forms.gle/qD7NuXbSMUpAxgcz9
Piekļuves saite tiks atsūtīta pēc reģistrācijas (dienu pirms semināra norises) uz reģistrācijā norādīto e-pastu. Papildus informāciju un jautājumus, lūdzu, adresējiet Ilzei Bargajai pa tālr. 29284989 vai e-pastu [email protected]

Woodstock projekta gala posma rezultāti pieejami testēšanai jau 2022. gada sākumā

Projekta beigu posmā rezultāti, ar kuriem mēs plānojam dalīties, ir par satelītdatiem balstītu krājas apjoma novērtēšanas tehnoloģiju (WoodStock). Mēs esam izstrādājuši prototipu tehnoloģiju krājas apjoma noteikšanai no augstas izšķirtspējas satelītu datiem, izveidojot trīs dažādas metodes koku sugu, koku augstuma un meža blīvuma noteikšanai. Veicot visaptverošus pētījumus, izmantojot dažādus datu avotus, piemēram, LiDAR, harvesteru, inventarizācijas, lauka datu, satelītattēlu, ortofoto u.c., kā arī neironu tīklu modeļus, tika veikta dažādu modeļu un parametru testēšana, izvēloties modeli, kas sniedz precīzākos un ticamākos datus. Gala meža krājas novērtēšanas modelī ir iekļauti koku sugu, koku augstuma un meža blīvuma rādītāji, un izstrādātais modelis būs pieejams testēšanai 2022. gada sākumā.

Mūsu rezultāti liecina, ka šķērslaukuma platības parametra noteikšana, izmantojot tikai attālās izpētes datus, ir praktiski iespējama. Izmantojot DSM, kas iegūts no augstākās izšķirtspējas (VHR) satelītu attēliem un Sentinel-1 datiem, kā avota datus, mēs esam apmācījuši ML modeli, kas ieguva attiecīgi līdz 25% un 40% relatīvo kļūdu priedes un citu koku sugu gadījumā. Lai noteiktu krāju plašām meža teritorijām, šī metode var būt piemērota izvēle šķerslaukuma noteikšanai un kokmateriālu apjoma aprēķināšanai.

The results of the final phase of the Woodstock project will be available for testing in early 2022

Our results show that estimation of forest basal area parameter using only remote sensing data is practically possible. Using DSM obtained from VHR satellite imagery and Sentinel-1 data as source data we have trained an ML model which obtained up to 25% and 40% relative error for 90th percentile of cases for pine and other tree species respectively. For covering large areas of interest this technique can be the only choice of estimating the basal area and calculating timber volume from it.

Projekta “Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)" progress

Pēc harvesteru datu sagatavošanas, daļa no tiem tika izmantota izstrādāto koku augstuma un meža biezības noteikšanas algoritmu pārbaudei un precizitātes noteikšanai. Harvestera datu izmantošanas īpatnības mašīnmācīšanās (ML) modeļu veidošanai tika prezentētas projekta seminārā un SIA "Baltic Satellite Service" jaunās zināšanas un pieredze ir turpmāk izmantojama arī citos projektos, kas saistīti ar harvesteru datu lietojumiem.

Woodstock projekta seminārs

2021. gada 29.jūnijā plkst.10:00, Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) notiks seminārs par ERAF projektu „Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)” Nr. 1.1.1.1/18/A/165 un tajā iegūtajiem rezultātiem.

Projekta mērķis ir izstrādāt izmaksu efektīvu tehnoloģiju koksnes krājas novērtēšanai mežā, kas izmantotu tikai arvien plašāk pieejamos augstas izšķirtspējas optiskos un radara satelītdatus.

Projektu realizē EDI un SIA “Baltic Satellite Service”.

Semināra programma.

10:00 - 10:20 “Harvestera datu izmantošanas īpatnības mašīnmācīšanas (ML) modeļu veidošanai, salīdzinot ar meža inventarizācijas datiem” (A.Grišanovs).
10:20 - 10:40 “No satelītdatiem iegūto digitālo virsmu modeļu (DSM) precizitātes analīze Latvijas mežos valdošajām koku sugām” (G.Goldbergs).
10:40 - 11:00 “Meža audzes šķērslaukuma noteikšana no radara (SAR) datiem, izmantojot mašīnmācīšanas (ML) metodes” (A.Grišanovs).
11:00 - 11:20 “Krājas novērtējumi mikroaudžu līmenī, izmantojot satelītdatus” (L.Gulbe).

Laipni aicināti visi, kam interesē iespējas izmantot tālizpētes datus mežu apsaimniekošanā.

Klātienes dalībnieku skaits ierobežots, lūgums reģistrējoties norādīt vēlamo dalības formu.

Lūdzam dalībniekus reģistrēties šeit: https://forms.gle/qD7NuXbSMUpAxgcz9

Tiks nodrošināta iespēja piedalīties seminārā attālināti, piekļuves saite tiks atsūtīta pēc reģistrācijas (dienu pirms semināra norises) uz norādīto reģistrācijā e-pastu.

Priecāsimies par Jūsu interesi un dalību seminārā klātienē vai attālināti! Ja Jums rodas papildus jautājumi par semināru, lūdzu, rakstiet uz e-pastu [email protected] vai zvaniet pa tālr. 29284989.

Projekta “Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)" progress

Apstrādājot projekta teritoriju nogabalu augstuma un Iceye SAR datus, tika iegūti meža biezības noteikšanas rezultāti. Šajā projekta posmā tie tika iegūti, atlasot un izmantojot priežu tīraudžu datus.

Pievienojot Iceye SAR datus modelim, tika iegūta augstāka precizitāte par ~ 10% salīdzinot ar modeli, kas balstīts tikai uz multispektrālo satelītattēlu augstuma datiem. Tika pārbaudīta šķērslaukuma noteikšanas vidējā kvadrātiskā kļūda un rezultāti parādīja, ka tā ir minimāli atkarīga no izmantoto SAR attēlu skaita. Šis rezultāts uzskatāmi parāda, ka modeli ieviešot ražošanā, nepieciešamo SAR attēlu skaits var tikt samazināts, tādējādi samazinot gala lietotājiem izmaksas par iepērkamajiem SAR datiem.

Tuvākajā laikā tiks apstrādāti un testēti arī citu sugu tīraudžu dati un veidoti modeļi gan katrai sugai atsevišķi, gan visām sugām kopīgs, izmantojot gan SAR, gan optiskos datus. Salīdzinot iegūtos rezultātus būs iespējams noteikt modeli, kurš uzrādīs labāko rezultātu.    

Projekta “Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)" jaunākās aktivitātes

1.       Projekta ietvaros ir izveidots koku vainagu augstuma modelis (CHM) un veikta tā precizitātes novērtēšana. CHM modelis atspoguļo vidējo koka augstumu (mērot no zemes līdz vainaga augšdaļai) katrā atsevišķā rastra pikseļī, kur viss rastrs aptver projekta teritoriju. CHM var aprēķināt, no digitālā virsmas modeļa (DSM), kas apzīmē koka lapotnes augšdaļu, atņemot digitālo reljefa modeli (DTM).

Precīzo DTM var iegūt no Lidar datiem, filtrējot tikai zemes atstarošanas punktus un interpolējot laukumus bez zemes atstarojumiem. Izmantojot šo paņēmienu, mūsu pētniecības teritorijai ir sagatavots DTM ar izšķirtspēju 1 m (attēls 1). Fotogrammetrisko augstuma modeļu precizitātes novērtēšanai tiek sagatavota precizitātes pārbaudes programma, kas palīdzēs novērtēt vairākus izveidotos modeļus. 

Attēls 1: Projekta teritorijas DTM modelis.

2.    Tika veikta Iceye radara datu apstrāde un projekcijas korekcijas, izmantojot atbilstošo reljefa modeli. Šie dati tiek izmantoti meža biezības noteikšanā, meklējot korelāciju starp atstarotā signāla amplitūdu un biezību. 

Projekta “Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)" jaunākās aktivitātes

Šajā projekta posmā notika aktīvs darbs ar ģeotelpiskajiem datiem, datu slāņu sagatavošanu vienā koordināšu un references sistēmā un ar vienādu pikseļa izmēru projekta vajadzībām. Tika izmantoti vairāki datu avoti:  DTM rastrs no LĢIA LAS datiem, TSX1 DSM rastrs, TSX1 CHM rastrs, kas aprēķināts no TSX1 DSM un DTM, Pleiades DSM rastrs, Pleiades orthophoto rastrs, Pleiades CHM rastrs, kas aprēķināts no Pleiades DSM un DTM.

Projekta ietvaros tika piegādāti arī Iceye SAR satelīta dati, veikta to pēcapstrāde un sākotnējā analīze meža biezības noteikšanas metodoloģijas izstrādei.

projekta “Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)" jaunākās aktivitātes

Turpinot darbu pie projekta, tika veikti vairāki tehniskie darbi

-          Pētījuma teritorijas digitālā reljefa modeļa izveidošana no LIDAR datiem;

-          Vispārīgas ģeogrāfisko datu paralēlās skaitļošanas platformas izstrāde pēc Map/Reduce principa algoritmu vai modeļu mērogošanai veselu valstu vai lielāku reģionu teritorijām, izmantojot skaitļošanas mākoņa resursus;

-          SAR attēlu priekšapstrādes automatizācija ar ESA SNAP toolbox.

Tāpat arī tika sagatavota zinātniskā publikācija iesniegšanai BEC2020 konferencei par koku sugu klasifikāciju, izmantojot brīvpieejas Sentinel-2 satelītdatus.

Seminārs par projektu „Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)”

2020. gada 29.jūnijā plkst.10:00, Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) konferenču zālē, Dzērbenes ielā 14, Rīgā notiks seminārs par ERAF projektu „Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)” Nr. 1.1.1.1/18/A/165 un tajā iegūtajiem rezultātiem.

SIA “Baltic Satellite Service” kopā ar EDI realizē projektu, kura mērķis ir izstrādāt izmaksu efektīvu tehnoloģiju koksnes krājas novērtēšanai mežā, kas izmantotu tikai arvien plašāk pieejamos augstas izšķirtspējas optiskos un radara satelītdatus. Projekta ietvaros esam sasnieguši sākotnējos rezultātus meža mikroaudžu segmentēšanā un koku sugu identifikācijā, izmantojot tālizpētes datus. Nākamie soļi būs saistīti ar koku augstuma un meža biezības noteikšanas metožu izstrādi, kā arī meža krājas prognozēšanas modeļa izstrādi.     

Semināra programma.

10:00 – 10:10    A.Kadakovskis. WoodStock projekta mērķi un risināmie uzdevumi.

10:10 – 10:30    J.Zariņš. Koksnes krājas novērtēšana, izmantojot tālizpētes datus.

10:30 – 10:50    L.Gulbe. Meža mikroaudžu segmentēšana, izmantojot augstas izšķirtspējas satelītu datus.

10:50 – 11:10    J.Siņica-Siņavskis. Koku sugu identifikācija Sentinel-2 attēlos, izmantojot fragmentārus inventarizācijas datus.

Laipni aicināti visi, kam interesē iespējas izmantot tālizpētes datus mežu apsaimniekošanā.

Lūdzam dalībniekus reģistrēties šeit:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIQGrDgyhc2p4lBQs2dyifHLwqhSqncFF5JvUvBO0cuSYCQA/viewform?usp=sf_link

Tiks nodrošināta iespēja vērot semināra tiešraidi EDI Facebook vietnē: https://www.facebook.com/edi.riga/

Projekta “Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)" attīstība

 Turpinās kopīgs darbs pie projeketa realizācijas. Pēc vairākām tikšanās reizēm un diskusijām tika panākta vienošanās par kopējiem programmatūras sagatavošanas principiem un datu apstrādi:  projektā tiek izmantota Linux vide un Python v.3. programmatūra. Šobrīd tiek izstrādāts arī dokuments, kas detalizēti apraksta tehniskās prasības un programmatūras integrēšanas vidi katram procesam, un tas būs saistošs visa projekta realizācijas laiku.

Projekta ietvaros tiek izmantoti dažādu avotu dati (inventarizācijas dati, harvesteru dati, dronu dati, satelītattēli, lauka mērījumu dati, u.c.), lai varētu izstrādāt algoritmus, kas pēc iespējas precīzāk spētu noteikt koku sugu, augstumu un meža biezību, no kuriem būtu iespējams noteikt koksnes krāju mežā. Aktīvi turpinās darbs pie pašu algoritmu izstrādes, kas balstīts uz šobrīd pieejamajiem  telpiskajiem datiem.

Projekta ietvaros turpinās konsultācijas ar meža īpašniekiem, kā arī tiek uzkrāti nepieciešamie atbalsta dati. 

Projekts “Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)"

Projekta ietvaros ir notikušas vairākas tikšanās ar meža īpašniekiem un meža apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā, lai sniegtu informāciju par projektu, kā arī apspriestu iespējamo sadarbību projekta izstrādes laikā un arī plānotu sasniegtā rezultāta praktisku izmantošanu mežsaimniecisko darbību atbalstam. Meža īpašnieki Latvijā ir ieinteresēti sekot līdz projekta izstrādes procesam un saņemt aktuālāko informāciju par sasniegtajiem rezultātiem koksnes krājas rādītāju noteikšanā.

 Šobrīd jau ir izstrādāta vispārējā datu apstrādes shēma, veikta augstas izšķirtspējas satelītu datu iepirkšana un lauka datu ievākšana. Tika veikta zinātniskās literatūras izpēte par līdzīgiem zinātniskajiem pētījumiem Latvijā un citās valstīs, apzināti konkurējošie uzņēmumi, kuri strādā pie līdzīgu uzdevumu risināšanas, veikta to padziļināta izpēte un analīze. 

Satelītdatos balstīta jauna mežaudzes krājas novērtēšanas tehnoloģija (WoodStock)

Sentinel-2 satelītattēlu pamatkartes mozaīkas serviss

Ērti un vienkārši izmantojams satelītattēlu Sentinel-2 mozaīkas serviss par visu Latvijas teritoriju nodrošina aktuālāko pamata kartes informāciju. Sagatavojot satelītu attēlus ortorektificētas kartes formātā, tos ir ērti izmantot esošajā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) desktop vai web vidēs. Detalizēti katra attēla metadati izveidoto servisu padara par ticamas un kontrolējamas informācijas avotu, kas kalpo kā dokumentāls pierādījums noteiktās situācijās. Attēlu mozaīkas serviss nodrošina pieeju arī arhīva attēliem, kas ļauj izveidot web lietotnē slider rīka funkcionalitāti ar iespēju operatīvi  novērtēt izmaiņas noteiktā laika posmā.

Sentinel-2 satelītattēlu pamatkartes mozaīkas servisa priekšrocības:

- augsta ātrdarbība un ērta piekļuve satelītattēlu datiem (bez mākoņiem un ēnām),

- satelītattēlu pamatkarte nav jāglabā uz sava servera,

- operatīvi pieejama neatkarīga avota aktuāla informācija, neizejot no biroja (attēli tiek

uzņemti ik pēc 5 dienām),

- katram attēlam ir metadati (uzņemšanas datums un laiks, satelīts, u.c.),

- attēlu arhīvs izmaiņu izsekojamībai un situācijas analīzei uz izvēlēto datumu.

Priecāsimies par interesi no Jūsu puses un nekavējoties sniegsim atbildes uz interesējošiem jautājumiem pa tālruni 29284989 vai e-pastu: [email protected].

Vēja postījumi un jaunākie izcirtumi (īpašnieka, kaimiņu teritorijās, komunikāciju aizsargjoslās, aizsargājamās teritorijās, u.c.) satelītu attēlos

Automatizēti satelītattēlu lejupielādes, korekcijas un analīzes algoritmi nodrošina operatīvu un regulāru meža datu iegūšanu. Jau nedēļas laikā pēc notikuma varam noteikt jaunākās izmaiņas mežā – vējgāzes, izcirtumus, kā arī sekot līdz paaugstināta augsnes mitruma teritorijām.

Operatīvās informācijas iegūšana no klienta prasa minimālu laika patēriņu, jo nepieciešams tikai norādīt interesējošo teritorijas poligonu, laika periodu izmaiņu noteikšanai un ērtāko datu saņemšanas faila formātu.

Att. 1. Izcirtumi Ropažu novadā, 2017. gads (dati attēloti QGIS programmā).

Att. 2. Jauna izcirtuma dati (viss zaļais poligons), kas iegūti no satelītu attēliem, bet vēl nav attēloti Google pamata kartē.

Veicot satelītattēlu analīzi, iespējams iegūt detalizētu informāciju par meža īpašumu un tā tuvāko apkārtni katru nedēļu, operatīvi nosakot 

     - vējgāžu nodarīto postījumu,

     - izcirtumu apjomu,

     - vai īpašumā nav notikušas neplānotas izmaiņas,

     - izcirtumu apjomu kaimiņu īpašumos, aizsargjoslās, u.c.

Svarīgākie ieguvumi, teritorijas uzraudzībai izmantojot satelītattēlus:

     - operatīvi pieejama neatkarīga avota aktuāla informācija, neizejot no biroja (satelīti katru dienu ir pieejami virs Eiropas teritorijas),

     - jauni satelīta dati pieejami reizi 3-6 dienās neatkarīgi no laika apstākļiem par visu Latviju,

     - katram attēlam ir metadati (uzņemšanas datums un laiks, izšķirtspēja, satelīts, u.c.),

     - izmaiņu izsekojamība un situācijas analīze, apvienojot kadastra un ortofoto karšu datus,

     - meža teritoriju monitorings (izcirtumi, vējgāzes, ugunsgrēku skartās teritorijas, paaugstināts mitrums, u.c.) - operatīva un regulāra jaunu datu iegūšana atkārtoti par vienu un to pašu teritoriju.

Priecāsimies par interesi no Jūsu puses un nekavējoties sniegsim atbildes uz interesējošiem jautājumiem, kā arī parādīsim reālus piemērus! 

Tālrunis: 29284989, e-pasts: [email protected]

Katru mēnesi aktuāli dati par meža izcirtumiem, vējgāzēm un zemes mitrumu

Aktuālu informāciju par mežu ērti un ātri iespējams iegūt, izmantojot regulāri pieejamos bezmaksas satelītu attēlus. Esam izveidojuši automātiskus datu lejupielādes un apstrādes algoritmus, kas maksimāli īsā laikā parāda izcirtumus, vējgāžu skartās teritorijas un zemes mitruma izmaiņas. Augstas precizitātes informāciju iespējams iegūt, analizējot vairākus satelītu uzņemtos attēlus par vienu un to pašu teritoriju, tādēļ jau sākot no 2 nedēļām, pieejama precīza un aktuāla informācija par situāciju mežā un lauku teritorijās. Veicot radara datu analīzi, tiek iegūts grūti interpretējams rezultāts, kuru datu speciālisti sagatavo kā vektora datus, attēlošanai visās ĢIS programmās kopā ar pamata karti.

 Radara attēlu priekšrocības:

-  attēli ir pieejami regulāri (reizi 6 dienās, bet drīzumā plānots datus iegūt biežāk) un neatkarīgi no laika apstākļiem;

-  izmantojot vairākus attēlus par vienu teritoriju, iegūtais analīzes rezultāts ir precīzs;

-  pieejami bezmaksas izejas dati par visu Latvijas teritoriju (izšķirtspēja 10 m).

Vairāk informācija pieejama dokumentos:

Satelitatteli_cirsmu_un_vejgazu_noteiksanai.pdf

Satelitatteli_cirsmu__vejgazu_mitruma_noteiksanai.pdf